Kusas pamatskolas izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu, Ministru kabineta 27.11.2018. noteikumu Nr. 747 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem″ 15. punktu un 11. pielikuma 19. punktu, Ministru kabineta 3.09.2019. noteikumu Nr. 416 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem″ 20. punktu un 11. pielikuma 16. punktu, izglītības iestādes nolikuma 24.punktu.
30.08.2024.
I. Vispārīgie jautājumi
- Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk – vērtēšanas kārtība) izglītības iestādē (turpmāk – skolā) nosaka, kā tiek īstenota summatīvā, diagnosticējošā un formatīvā vērtēšana un skolas dokumentos atspoguļoti skolēnu mācīšanās rezultāti.
- Vērtēšanas kārtība nosaka vienotus izglītojamo mācīšanās vērtēšanas pamatprincipus skolā un veicina par tiem skolēnu un pedagogu izpratni.
- Ar vērtēšanas kārtību klašu audzinātāji iepazīstina izglītojamos katra mācību gada sākumā. Izglītojamais skolas sagatavotā veidlapā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar vērtēšanas kārtību.
- Skola nepilngadīgā izglītojamā likumiskos pārstāvjus (turpmāk – vecākus) ar vērtēšanas kārtību iepazīstina katra mācību gada sākumā, elektroniski nosūtot to skolvadības sistēmā (turpmāk – E-klasē). Vērtēšanas kārtība pieejama arī skolas mājas lapā.
II. Mācību snieguma vērtēšanas plānošana
5. Skola plāno un īsteno valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktos mācību snieguma vērtēšanas veidus:
5.1. formatīvā vērtēšana, kas ir ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina izglītojamajam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem;
5.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai noteiktu izglītojamā mācīšanās vajadzības un sniegtu izglītojamajam papildu atbalstu, plānotu un uzlabotu mācīšanu;
5.3. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma nobeigumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā mācīšanās rezultātu.
6. Pedagogi, sadarbojoties mācību priekšmetu vai mācību jomas grupās, mācību gada sākumā izstrādā summatīvo vērtēšanas darbu plānu atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, fiksējot to kopējā skolas plānošanas dokumentā.
7. Līdz 10. septembrim skolēniem un vecākiem E-klasē tiek nosūtīts visu mācību priekšmetu vērtēšanas plāns, kas ietver summatīvās vērtēšanas darbu skaitu, tematu, katram darbam piešķirto svaru.
8. Katra mācību gada sākumā mācību priekšmeta pedagogs iepazīstina izglītojamos ar attiecīgā mācību priekšmeta vērtēšanas plānu, kas ietver summatīvās vērtēšanas darbu skaitu, katram darbam piešķirto svaru un mācību gada un mācību priekšmeta vērtējumu iegūšanas nosacījumus.
9. Summatīvo vērtējumu skaits mācību priekšmetā ir ne mazāks kā tematu skaits.
10. Izglītojamajam dienā tiek plānots ne vairāk kā divi temata nobeiguma summatīvi vērtētie darbi. Darbu norises laiku pedagogs fiksē E-klases pārbaudes darbu plānotājā mācību gada sākumā, koriģē (ja nepieciešams) ne vēlāk kā nedēļu pirms darba norises, atzīmējot to plānotājā un informējot izglītojamos.
- Pedagogs izglītojamā pēdējam kombinētajam nobeiguma vērtēšanas darbam piešķir 70 % svara attiecībā pret mācību gadā iegūto vērtējumu. Gadījumos, kad izglītojamais kombinētajā nobeiguma vērtēšanas darbā ir ieguvis zemāku vērtējumu, tiek atstāts iepriekš saņemtais mācību gada vērtējums.
- Pirms katra temata nobeiguma vērtēšanas darba mācību priekšmeta pedagogs informē izglītojamos par plānoto sasniedzamo rezultātu un vērtēšanas kritērijiem.
- Mācību priekšmeta pedagogs pielāgo mācību snieguma vērtēšanu skolēnu dažādajām mācīšanās vajadzībām.
III. Mācību snieguma vērtējumu atspoguļošana un vērtēšanas organizēšana
14. Vērtējums atspoguļo izglītojamā sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena izglītojamā sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus un vienādus kritērijus.
15. Formatīvie vērtējumi par būtiskiem sasniedzamajiem rezultātiem katra temata ietvaros tiek fiksēti E-klasē. Tos pedagogi izmanto, plānojot mācīšanu, savukārt izglītojamie, plānojot savu mācīšanos. Formatīvie vērtējumi neietekmē vērtējumu mācību gada beigās.
16. Pedagoga noteiktie temata nobeiguma vērtēšanas darbi ir obligāti. Ja izglītojamais nepiedalās temata nobeiguma darbā, pedagogs E-klasē fiksē gan izglītojamā mācību priekšmeta stundas kavējumu („n”), gan obligāti veicamā temata nobeiguma darba neizpildi („nv”).
17. Izglītojamā saņemtos formatīvos vērtējumus atspoguļo procentos /%/ iegūtajos punktos pret maksimāli iespējamo.
18. Minimālais formatīvo vērtējumu skaits mācību priekšmetā, ko pedagogs dokumentē E-klasē:
|
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
Stundu skaits nedēļā
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
|
Minimālais formatīvo vērtējumu skaits mēnesī
|
1
|
1-2
|
2
|
2
|
3
|
3
|
- Summatīvajā vērtēšanā 1.–3. klasēs vērtējumu izsaka apguves līmeņos: sācis apgūt (E-klasē apzīmē ar burtu “S”), turpina apgūt (E-klasē apzīmē ar burtu “T”), apguvis (E-klasē apzīmē ar burtu “A”), apguvis padziļināti (E-klasē apzīmē ar burtu “P”), izmantojot vienotas vērtēšanas kritēriju grupas (skat. 1. pielikumu).
- Summatīvajā vērtēšanā 4.–12. klasēs vērtējumu izsaka ballēs (10 – “izcili”, 9 – “teicami”, 8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”, 6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”, 3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”), izmantojot vienotas vērtēšanas kritēriju grupas (skat. 2. pielikumu).
|
|
||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
Balles
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
10
|
|
Apguves procenti
|
1-10
|
11-20
|
21-30
|
31-40
|
41-50
|
51-60
|
61-70
|
71-80
|
81-90
|
91-100
|
- Pedagogs jebkurā temata nobeiguma vērtēšanas darbā nodrošina izglītojamajam iespēju demonstrēt sniegumu visos apguves līmeņos 1.–3. klasēs un atbilstoši jebkuram vērtējumam 10 ballu skalā
4. – 9. klasē.
- Apzīmējumu „nv” (nav vērtējuma) mācību snieguma vērtēšanā pedagogs lieto, ja izglītojamais:
22.1. nav piedalījies mācību stundā, kurā tika kārtots pedagoga noteiktais obligātais temata nobeiguma darbs, kurš skolēnam bija jāizpilda (apzīmējums – “n/nv”);
22.2. noteiktajā laikā nav iesniedzis temata nobeiguma darbu;
22.3. temata nobeiguma darbu nav veicis patstāvīgi, piemēram, ir iesniedzis cita autora darbu vai tā daļu (plaģiātu);
22.4. temata nobeiguma darbā ir izmantojis cilvēka cieņu aizskarošu saturu vai izteikumus.
- Ja izglītojamais summatīvajā pārbaudes darbā nav ieguvis vērtējumu, pedagogs nosaka darba veikšanas termiņu divu nedēļu laikā kopš temata nobeiguma darba norises vai izglītojamā atgriešanās skolā.
- Uzlabošanas iespējas atsevišķam darbam netiek dotas, ja izglītojamais nav apmierināts ar kārtējo summatīvo vērtējumu.
- Pēc vecāku lūguma pedagogs savā klātbūtnē nodrošina iespēju iepazīties ar izglītojamā veikto temata nobeiguma darbu.
- Ja izglītojamais attaisnojošu iemeslu dēļ ir kavējis vairākus temata nobeiguma pārbaudes darbus priekšmetā, pedagogs, saskaņojot ar skolas administrāciju, var veidot kombinētu pārbaudes darbu par vairākiem tematiem, pielāgojot šī darba svaru mācību priekšmetā.
- Ja līdz mācību gada noslēgumam nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmeta temata nobeiguma pārbaudes darbiem, izglītojamais nesaņem vērtējumu gadā.
- Pedagogi var izmantot iegūtos mācīšanās pierādījumus un atbrīvot izglītojamo no temata nobeiguma darba vai darba daļas izpildes sakarā ar izglītojamā piedalīšanos ārpusskolas pasākumos, kas saistīti ar konkrēto mācību priekšmetu un atspoguļo pierādījumus par mācību priekšmetā paredzēto sasniedzamo rezultātu apguvi.
- Pedagogi papildus mācību snieguma vērtēšanai vērtēt izglītojamo mācīšanās ieradumus un attieksmi, fiksējot vērtējumus E-klasē. Šie vērtējumi neietekmē mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmetā.
- Semestrī un gadā 4.-9.klases izglītojamie saņem vērtējumu balles, vidējo vērtējumu noapaļojot ar uzviju X,60.
IV. Mācību snieguma vērtējumu paziņošana
31. Ierakstus par mācību stundu un mājas darbu E-klases žurnālā pedagogi veic par katru dienu līdz plkst. 17.00, izglītojamo saņemtos formatīvos vērtējumus fiksē ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, bet summatīvos vērtējumus – ne vēlāk kā septiņas darba dienas pēc temata nobeiguma darba iesniegšanas.
32. Mācību priekšmeta temata nobeiguma pārbaudes darbi tiek analizēti un saglabāti pie pedagoga līdz mācību gada beigām.
V. Mācību snieguma vērtējumu pārskatīšana
33. Ja radušās nesaskaņas par izglītojamā vērtējumu mācību priekšmetā temata noslēgumā, pēc vecāku rakstiska pieprasījuma skolas direktors pieņem lēmumu par vērtējuma apstiprināšanu vai pārskatīšanu.
34. Mācību gada noslēguma kombinēto darbu vērtējuma uzlabošanai var ierosināt pedagogs vai izglītojamais.
35. Ja izglītojamais vēlas mācību gada beigās uzlabot gada vērtējumu, līdz 15.maijam raksta iesniegumu skolas administrācijai.
36. Ja mācību gada noslēgumā, izglītojamais izsaka vēlēšanos uzlabot vērtējumu, pedagogs piedāvā kombinētu pārbaudes darbu, kas ietver būtiskāko mācību gada sasniedzamo rezultātu pārbaudi mācību priekšmetā. Šajā darbā iegūtā vērtējuma svars ir 70 % pret iepriekš iegūto vērtējumu gadā.
37. Ja izglītojamais kombinētajā nobeiguma vērtēšanas darbā ir ieguvis zemāku vērtējumu, spēkā paliek iepriekšējais gada vērtējums.
VI. Noslēguma jautājumi
38. Atzīt par spēku zaudējušu Kusas pamatskolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību no 05.11.2020.
39. Vērtēšanas kārtība stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī.
40. Grozījumus vērtēšanas kārtībā izdara, pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos vai skolas pedagoģiskās padomes lēmumu.
1. pielikums.
Snieguma līmeņu apraksts 1. –3. klašu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai
Kritērijs | Sācis apgūt (S) | Turpina apgūt (T) | Apguvis (A) | Apguvis padziļināti (P) | |
1. | Demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte | Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve. | Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs. | Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs. | Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs. |
2. | Atbalsta nepieciešamība | Skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei. | Skolēnam dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei. | Skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi. | Skolēns uzdevumu izpilda patstāvīgi, spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli. |
3. | Spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā | Skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā. | Skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā – arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus. | Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā. | Skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā situācijā un starpdisciplinārā situācijā. |
2. pielikums.
Snieguma līmeņu apraksts 4.–12. klašu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai
1. | Snieguma līmenis | Sācis apgūt | Turpina apgūt | Apguvis | Apguvis padziļināti | |
2. | Balles | 1–2 | 3–4 | 5–6 | 7–8 | 9–10 |
3. | Apguves procenti | 10–20 % | 21–40 % | 41–66 % | 67–86 % | 87–100 % |
4. | Kritēriji | |||||
4.1 | Demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā un caurviju prasmju apjoms un kvalitāte | Skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vienu atbilstošu ideju vai prasmi situācijā, kurā ir šaurs disciplinārs / mācību jomas konteksts. | Skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vairākas savstarpēji nesaistītas idejas vai prasmes šaurā disciplinārā / mācību jomas kontekstā. | Skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas idejas vai prasmes, veido savstarpējas sakarības disciplinārā / mācību jomas kontekstā. | Skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām disciplīnām / mācību jomām, veido savstarpējas sakarības un vispārina. | |
4.2 | Atbalsta nepieciešamība | Skolēns, demonstrējot sniegumu, lieto doto vai jau zināmu paņēmienu ar pieejamo atbalstu. | Skolēns, demonstrējot sniegumu, patstāvīgi lieto zināmu paņēmienu. | Skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošu paņēmienu vai pierakstu. | Skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošu paņēmienu un, ja nepieciešams, pielāgo to. | |
4.3 | Spēja lietot apgūto tipveida un nepazīstamā situācijā | Skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā. | Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan mazāk zināmā situācijā. | Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā. | Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā, gan starpdisciplinārā situācijā. | |
3. pielikums.
Apguves līmeņi | ||||
Norādījumu ievērošana | 4 | 3 | 2 | 1 |
Sasniedzamais rezultāts: skolēns pievērš uzmanību pedagogam, kad tiek skaidroti uzdevuma vai aktivitātes noteikumi, darbojas pēc tiem. | Skolēns darbojas atbilstoši noteikumiem bez atgādināšanas vai mudināšanas. | Skolēns pievērš uzmanību noteikumiem un darba procesam, kad par to atgādina, mudina to darīt. | Skolēns pievērš uzmanību noteikumiem un mācību procesam tikai tad, kad to pieprasa. | Skolēns atsakās pildīt noteikumus un iesaistīties mācību procesā. |
Sabiedrības normu ievērošana | 4 | 3 | 2 | 1 |
Sasniedzamais rezultāts: skolēns ievēro skolas noteikumus, izturas pret visiem ar cieņu. | Skolēns konsekventi ievēro skolas noteikumus, atbilstoši uzvedas un pielieto atbilstošas sociālās prasmes bez uzaicinājuma. | Skolēns ievēro skolas noteikumus, atbilstoši uzvedas un pielieto atbilstošas sociālās prasmes, kad tas tiek prasīts. | Skolēns ievēro skolas noteikumus, atbilstoši uzvedas un pielieto atbilstošas sociālās prasmes tikai tad, kad to no viņa pieprasa. | Skolēns atsakās ievērot skolas noteikumus, atbilstoši uzvesties un izmantot atbilstošas sociālās prasmes. |