Iniciatīva “ Latvijas skolas soma” Kusas pamatskolā.
„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri piecus mācību semestrus tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam tiks nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, kā arī iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas. “Skolas somas” aktivitātes ir mācību stundu paplašinājums, apgūstot noteiktas tēmas ārpus klases telpas. Ar katru aktivitāti saistīti noteikti uzdevumi mācību stundās.
Arī Kusas pamatskolas audzēkņi aktīvi izmanto dāvāto iespēju. Oktobra sākumā notika visas skolas ekskursija uz Daugavpili un dabas parku “Daugavas loki”. “Skolas somas” finansējums sedza ieejas biļetes Marka Rotko mākslas centrā, kur skolēni apskatīja izstādes un piedalījās nodarbībās. Pēc tam 1.,3., 4. klase apmeklēja Madonas Mākslas skolu, kur darbojās izglītojošā programmā “Madonas gailis”. 5. klase devās uz Lubānas mitrāju. 6. klase ar lielu aizrautību noskatījās teātra izrādi “80 dienās apkārt zemeslodei” pēc Žila Verna romāna motīviem Valmieras teātrī . 7., 8. klase iepazina latviešu kultūras darbinieku memoriālos muzejus – Kārļa Skalbes “Saulrietus”, Emīla Dārziņa “Jāņskolu” un atraktīvo “Silmaču” muzeju. Arī 9. klase izjuta “Saulrietu” noskaņu, kā arī apmeklēja Latvijas simtgades filmu “Baltu ciltis” Madonas kinoteātrī.
Līdz ar to piešķirtais finansējums 513 eiro apmērā pilnībā izlietots skolēnu redzesloka paplašināšanā. Par to ļoti liels paldies jāsaka Aronas pagasta pārvaldei, kas visas aktivitātes atbalsta, sedzot transporta pakalpojumus.
Jāuzsver, ka mūsu skolas vecāki vienmēr ir centušies finansiāli atbalstīt izglītojošos klašu braucienus, par ko vienmēr liels prieks. “Latvijas Skolas somas” finansējums šiem centieniem ir lielisks papildinājums!
Tagad jāsāk plānot 2. semestra aktivitātes. Tiek gaidīti gan skolēnu, gan viņu vecāku priekšlikumi, kā pilnvērtīgāk piepildīt “Skolas somu”, arvien vairāk iepazīstot mūsu Latvijas kultūras, zinātnes un dabas vērtības.
Ilona Sāre
2023./2024. mācību gads
Šajā mācību gadā esam piedzīvojuši daudzpusīgu kultūras ceļojumu, pateicoties programmas Skolas soma finansējumam.
Rudenī pie visiem skolas skolēniem viesojās izcila personība – Līga Reitere, kas visas dienas garumā vadīja aizraujošas nodarbības klašu grupām gan ļaujot iejusties un izdzīvot senās latviešu skolas gaisotni, gan iepazīstot mūzikas instrumentu varganu, gan sajūtot seno baltu rotu spēku un nozīmi mūsdienu cilvēka dzīvē. Dienas noslēgumā – nodarbība skolotājiem “Vārda spēks”.
2021./2022. mācību gads
Šis mācību gads sākās saulains un daudzsološs.
Skolas somas programmu iesākām ar Braku muzeja apmeklējumu, izspēlējot Blaumaņa velniņu darbus un nedarbus (1. un 4. klase) un iepazīstot tradicionālo latviešu lauku sētu. Notika starpdisciplinārās latviešu valodas, sociālo zinību un teātra mākslas mācības, par kurām bērni stāstīja vēl pavasarī, salīdzinot velniņus ar citiem literāriem tēliem.
Savukārt devītie rudenī un astotie pavasarī atraktīvā veidā mācījās par Andreju Pumpuru, eposu “Lāčplēsis” un Latvijas vēstures notikumiem Lielvārdē, Andreja Pumpura muzejā. Dažas atsauksmes par tur piedzīvoto:
“Man ļoti patika- bija gan smieklīgi gan aizraujoši!” (Vladislavs). “Man ļoti patika Pumpura muzejā. Pirmo reizi biju muzejā, kurā varēju iejusties to cilvēku lomā.” (Karīna). “Man patika, ka bija teātra spēle, kas ļoti palika prātā. Bija interesanti, ka visi piedalījās šajā teātra procesā.” (Kristers). “Man ļoti patika, ka gide bija jautri un labi izdomājusi, kādā veidā pastāstīt par Andreju Pumpuru un Lāčplēsi tā, ka visi bija ieinteresēti un piedalījās.” (Agnija). “Tas bija vienkārši ideāli – pēc šī muzeja citi muzeji vienkārši nobāl.” (Evija).
Šis ir būtisks jautājums muzeju darbā – pielāgot vadītās nodarbības atraktīvajiem mūsdienu jauniešiem, kad lekcijas tipa informācijas sniegšana ne vienmēr sasniedz kompetenču izglītību apgūstošos bērnus. Pat tad, ja tā tiek pasniegta ļoti emocionāli un pilnvērtīgi, kā to piedzīvoja sestklasnieki Druvienas Vecajā skolā, klausoties stāstus par dzejnieku Jāni Poruku. Taču vadītājas brīnišķīgi norunātie dzejoļi, cerams, kā īstenas Poruka pērles paliks mūsu sirds atmiņā.
Vēstures un vides izziņas mācības aktīvu piedzīvojumu formātā apguva 2.,3.,4. un 5. klases skolēni Varakļānos, gida pavadībā iepazīstot pils vēsturi, izstaigājot visas telpas, meklējot apslēptus ieročus pils “ pagrabā”, bet pilsētas vide tika iepazīta, pārvietojoties ar skrejriteņiem. “Tas bija tik jautri un interesanti!” (Raivis) “Vēsture ir aizraujoša, ja pats var pamēģināt iejusties, piemēram, šaujot ar loku. Tas bija ļoti grūti.”(Ervīns).
1.,2.,3. klase iepazina Āraišu ezerpili, kur labākais esot bijis tas, ka ļauts izspēlēt paslēpes mazajos namiņos. Dzīvās vēstures notikums!
Septītklasnieki iepazina citu vēsturisko laikmetu un arhitektūras tendences Rīgā, Melngalvju namā.
1.semestrī līdzās literatūras un vēstures padziļinātai apguvei skolēniem tika dota iespēja piedzīvot koncertu klātienē (īpaši rets gadījums Covid laikā), jo pie mums viesojās mūziķi Arta un Miks Abaroņini ar koncertu “Sprādziens mūzikā”, kur multimediālā priekšnesumā ar dzīvās balss un stīgu instrumentu (čells, basģitāra, kontrabass) palīdzību 5.-9.klašu skolēniem tika sniegts ieskats populārās mūzikas attīstībā. Video ieraksta formātā piedalījāmies arī Abaroņinu sagatavotajā koncertā “Atmodas dziesmas”.
Vairāki pasākumi notika sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju.
Sākumskolas skolēni iepazina MONOTIPIJU, kad nodarbība “atbrauca pie mums” no muzeja un Elīna Krupko pastāstīja par šo neparasto tehniku. Katrs iemēģināja roku monotipijas tehnikā un bija priecīgi par rezultātu. 6. un 7. klases skolēni iepazina Madonas pilsētbūvniecības nianses, meklējot objektus un veicot uzdevumus, ko piedāvāja “Ceļojumu lādes” nodarbība. 2.,3. klase muzejā pētīja guļbūves, bet 4.,5. klase to, kā tiek būvēta pilsēta. Līdz ar to šajā semestrī skolā vairāk pievērsāmies arhitektūras jēdzieniem.
Arī nodarbībās atjaunotajā Cesvaines pilī (8., 6.kl.) arhitektūras iepazīšana līdzās vēsturei un mākslai bija būtisks virziens. Pils tagad ieguvusi jaunu elpu. Līdzās senatnei, kas tiek rūpīgi restaurēta, ir izveidota mūsdienīga izstāžu zāle, kur skatāmas neparastas izstādes. Laimas Bakānes tekstilmākslas izstāde “Balle pilī” astotklasniekiem bija liels pārsteigums!
Kultūras iepazīšanas ceļi mūsu skolā šogad bijuši daudzveidīgi. Būtiski, ka ir izdevies piedzīvot daudzas aktivitātes klātienē, kas kultūras notikumus ļauj piedzīvot tiešāk un emocionālāk. Paldies Skolas somas programmai un cilvēkiem – tās īstenotājiem! Kultūras ceļu zobens, par ko runā arī Jānis Poruks, šobrīd īpaši aktuāls.
2020./2021. mācību gads
“Skolas soma” iedvesmo Kusas pamatskolas audzēkņus un skolotājus 2020./2021.m.g. 1. semestrī.
Tik brīnišķīgu rudens sākumu tikām piedzīvojuši! Visi klātienē skolā, veseli un dzīvespriecīgi. Septembrī joprojām smaržoja pēc vasaras, saule lutināja un vilināt vilināja doties laukā. Tā arī darījām! 1. un 2. klase vēroja Latvijas dabu, braucot uz Kalsnavas arborētumu (nodarbība šeit gan vēl nav iekļauta Skolas Somas programmā, bet varbūt drīz būs!). 3.,4. klase mācību gadu sāka ar Vidzemes augstienes izpēti. Izrādās, daudzi nebija bijuši Latvijas virsotnē – Gaiziņā! 5. klase piedzīvoja fantāzijas lidojumu Minhauzena pasaulē, Dzejas dienu pie jūras un pārgājienu gar jūras krastu. 6. un 7. klase Skolas Somas finansējumu izmantoja, iepazīstot Rīgas Motormuzeju un piedaloties tehniskā nodarbībā, kas sagādāja lielu izziņas prieku. Savukārt 8. un 9. klasei bija Latvijas vēstures nodarbība ļoti neparastā vietā – Amatas Mežabrāļu bunkurā. Visi minētie braucieni bija būtiski radošām mācību stundām latviešu valodā un literatūrā, sociālajās zinībās, vēsture, vizuālajā mākslā, kā arī deva daudz pašu acīm piedzīvota materiāla, mācoties dabaszinības, ģeogrāfiju un inženierzinības.
Daļu finansējuma izmantojām arī attālināto kultūras norišu iepazīšanai projektā “Kino visiem un visur Latvijā”, kā arī Ziemassvētku laikā izjūtot koncertprogrammu “Ziemassvētki apkārt pasaulei”, ko bija iespējams piedzīvot gan klasē kopā ar klasesbiedriem, kā arī mājās kopā ar ģimeni, svētku noskaņā, degot svecītēm Ziemassvētku eglītē. Mazo klašu bērni priecājās, ka savā pulciņā bijis jaukāk dziedāt koncertā līdzi, nekā publiski zālē. Viņi arī ar lielu interesi skatījās filmu “Puika”, jo klasē bija lasījuši filmā atainotos “Baltās grāmatas” fragmentus, kā arī animācijas filmu par Rūķīšiem, atbalstot kino mākslu programmā “Kino visiem”.
7. klases jaunieši par Motormuzejā apgūto.
Mēs, 7.klase, 17.septembrī devāmies uz Motormuzeju. Tur mēs sākumā devāmies uz vienu telpu, un mums tur stāstija par izgudrotājiem un par elektrību.Sākumā Mēs eksperimentējām, vai citrons ražo elektrību. Brīnumainā kārtā tas ražoja elektrību! Pēc citronu eksperimenta mēs taisījām paši savu kvēlspūdzi un pārbaudījām, kurš materiāls spīd spožāk un ilgāk. Visspožāk spīdēja grafīts bet ilgāk spīdēja volframs. Mēs uzinājām, ka kvēlspūldze ražo 60% siltumu, bet 40% gaismu. Pēc tam mēs devāmies sagaidīt gidu.Un pēc tam mēs devāmies ekskursijā skatīties mašīnas un motociklus . Man ļoti patika, ka mums stāstīja par Andri Dambi un viņa sasniegumiem. Man patika viņa elektromašīnas. (Kristaps)
Mēs no sākuma taisījām eksperimentus ar elektrību. Mums vajadzēja saslēgt elektrības ķēdi ar citroniem un, kad saslēdzām, tad sāka skanēt mūzika kastītē. Tad mēs taisījām kvēlspuldzi, to mēs darījām ar bateriju, nerūsējošo tēraudu, volframu un grafītu, sveci un burku. Mēs vadus savienojām ar vienu no materiāliem un aizdedzinājām sveci, tad uzlikām burku virsū, tur izveidojās vakums un tad savienojām ar baterijām, un spuldze sāka spīdēt. (Ludvigs)
Man ļoti patika ekskursija pa Motormuzeju.Ieejot iekšā, varēja redzēt gan riteņus, gan močus, gan, protams, mašīnas. Dažviet bija novietotas dažas detaļas, kuras varēja pagriezt vai citādi iekustināt. Ik pa brīdim bija novietoti ekrāni, kuros varēja atrast info par dažiem auto. Gandrīz pie pašās izejas bija spēle, kur bija jātiek līdz startam vai finišam. Tad devāmies uz otro stāvu.Ejot uz augšu, zem kājām lidoja bultiņas, kas izveidotas ar prožektoru palīdzibu. Otrajā stāvā bija divas nelielas kopā saliktas sienas, pie kurām nostājoties un uzpiežot pogu, varēja izveidot video, kur tu brauc ar mašīnu kā karavīrs. Tālāk bija telefonu būdiņa – uzliekot kādu numuru, tu varēji uzlikt anekdoti. Paejot tālāk, bija neliels dīvāniņš, uz kura uzsēžoties skanēja skaņa, it kā tu brauktu ralliju, kā arī bija neliels krateklis, lai liktos īstāk. Tad devāmies uz zemāko stāvu, kur bija riteņu kolekcija, unguns dzēšamās mašīnas un balts busiņš, kuru ar prožektora palīdzību varēja nokrāsot. Lieta, kas man ļoti patika, bija autobuss ar neredzamo šoferi. Bet kā tas ir iespējams, uzzini pats, aizbraucot uz Motormuzeju!
Vēl vēlos piebilst, ka mums ļoti paveicās ļoti ar gidu, kuram bija lieliska humora izjūta. (Evija)
Piektklasnieku iespaidi par ceļojumu 2020. gada 11. septembrī programmas “Skolas soma” ietvaros.
Maršruts: Kusa – Minhauzena muzejs, takas un Atrakciju kuģis Duntē – pārgājiens uz Lauču akmeni gar jūru – Kusa.
Laimrota Grunte.
Minhauzena muzejā man jo īpaši patika dažādie dzīvnieki, izbāzeņi, kurus uzmanīgi varēja arī pataustīt un paglaudīt. Es daudz uzzināju gan par seniem laikiem, gan Latvijas dabu. Paldies Skolas Somas programmai, kas mums apmaksāja biļetes! Un liels paldies pagasta pārvaldei, ka mums nevajadzēja maksāt par busiņu un varēja braukt līdzi arī vecāki.
Madara Pūce-Freija.
Man ļoti patika gan Minhauzena muzejā, gan pārgājiens gar jūru līdz Lauču akmenim, kopā noejot 7 km. Mēs pie jūras skaitījām dzejoļus. Tas bija tieši Raiņa dzimšanas dienā 11. septembrī.
Aleksandrs Zālītis.
Man šī ekskursija ļoti patika. Minhauzena muzejā mani pārsteidza vaska figūras, īpaši tā ar sensoru – ja piespieda ar kāju sensoru, tad dzejnieks Rainis grozīja galvu. Aizraujošs bija Minhauzena atrakciju kuģis, un pārsteidzoši liels bija Lauču akmens.
Ivo Ķeirāns.
Mēs gājām pa takām, kur bija daudz koka figūru ar visādiem Minhauzena stāstiem. Uz figūrām varēja arī apsēsties un fotografēties. Man patika iet kopā ar citiem klasesbiedriem. Atrakciju kuģī bija jautri, tur varēja kāpt, stūrēt, šūpoties uz riepām un justies kā īstā Minhauzena kuģī.
Lauris Neimanis.
Man muzejā visvairāk patika skulptūras – vaska figūras. Es uzzināju par slaveniem cilvēkiem, par kuriem iepriekš neko nebiju dzirdējis. Daudz jauna uzzināju par Minhauzenu un viņa laiku. Ceļojums bija ļoti noderīgs!
Vēl dažu skolēnu domas.
Man patika staigāt gar jūru un lasīt akmeņus, sarunāties ar klasesbiedru par jūru un ūdeņiem. Patika Minhauzena taka. Muzejā bija interesanti skatīties gleznas un filmu. Bija jauki spēlēt ķerenes!
Minhauzena muzejā mani pārsteidza Medību zāle un vaska figūras. Meža takā redzēju 21 koka figūru, vislabāk man patika “Nīlas plūdi”. Kad nokļuvām pie jūras, man iemirdzējās acis. Es salasīju daudz akmentiņu, gliemežvāku un kaiju spalvas. Man ļoti patika būt pie jūras! Mājās braucot, redzējām gaisa balonus.
Ceļojumā man būtu paticis, ja varētu uzkāpt Lauču akmenim augšā. Varbūt vecāki varēja palīdzēt tikt augšā vai varēja pielikt trepes. Minhauzena kuģi varētu uzlabot, ja smilšu kastes būtu kā mazi kuģi. Muzejā veikaliņā varētu pārdot mīkstās mantas – Minhauzenus.
Ļoti gaidu nākamo Skolas Somas ceļojumu!
Skolēnu domas apkopoja audzinātāja Ilona Sāre.
Vīru kopas “Vilki” koncertlekcija.
2020. gada un 2. semestra sākumā, 31. janvārī, piecdesmit Kusas pamatskolas 4.-9. Klašu skolēni devās uz Barkavas kultūras namu, kur kopā ar Barkavas un Degumnieku pamatskolas audzēkņiem programmas “Skolas soma” ietvaros iepazinās ar latviešu karavīru dziesmām no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām vīru kopas “Vilki” sniegumā.
Skolēnu domas par piedzīvoto.
“Koncerts bija ļoti patriotisks, jo mums daudz izstāstīja par savas zemes aizstāvēšanu un sargāšanu. Jā, latviešu karavīri nav uzbrucēji, bet aizstāvji.” “Tas bija ļoti interesants koncerts, jo uzstājās vīrieši. Viņi bija saģērbušies senajos tērpos.” “Man patika, kā vīri dziedāja. Dziesmas bija dažādas – gan jautras un priecīgas, gan bēdīgas. Man patika, ka dažreiz kaut ko varēja darīt līdzi.” “Mēs ne tikai dzirdējām karavīru dziesmas, bet arī redzējām dažādus senos mūzikas instrumentus, tērpus, ieročus.” “Bija labi, ka starp dziesmām rādīja arī prezentāciju uz sienas, un varējām daudz ko uzzināt par Latvijas vēsturi.” “Es pats neticēju, ka tik daudz no koncerta tomēr noklausījos, jo parasti tādos pasākumos man nāk miegs.”
Paldies Edītei Zaubei un Barkabvas kultūras nama vadītājai par vērtīgā koncerta organizēšanu!
Kusas pamatskolas audzēkņi kopā ar vīru kopu “Vilki”.
Ilona Sāre, “Skolas somas” koordinatore Kusas pamatskolā.
“Dvēseļu puteņa” gaismā – Skolas somas aktivitātes Kusas pamatskolā
2019./2020. mācību gada 1. semestra aktivitātes projektā “Skolas soma” Kusas pamatskolas skolēniem šoreiz bija saistītas ar Latvijas vēstures un kino tapšanas tematiku, jo 3. oktobrī visi – gan skolēni, gan skolotāji – sakāpa firmas “Ripo” divstāvu autobusā, lai dotos lielajā rudens braucienā uz Zemgales pusi. Bijām nolēmuši apmeklēt Ziemassvētku kauju muzeju un filmu parku Cinevilla. Tā kā šogad tika atzīmēta Latvijas armijas simtgade un drīzumā bija gaidāma filmas “Dvēseļu putenis” pirmizrāde, tad šāda izvēle nebija nejauša. Pirms došanās ceļā skolēni mācību stundās atbilstoši vecumposmiem iepazinās ar Latvijas vēstures faktiem un to aprakstiem literatūrā, piemēram, Čaka poēmu “Mūžības skartie”, kā arī attēlojumu mākslā. Tika aplūkota Aleksandra Grīna grāmata “Dvēseļu putenis”, secinot, ka tik biezu grāmatu nemaz nav iespējams izlasīt! Domājot par filmu parku, skolēni noskaidroja, kādas filmas tajā uzņemtas, ko kurš ir redzējis vai vismaz dzirdējis. Interesants bija prognozēšanas uzdevums, iztēlojoties, kāda veida nodarbības un uzdevumi varētu būt gaidāmi plānotajās apmeklējuma vietās.
Ziemassvētku kauju muzejā skolēni tika dalīti divās grupās un pirmās Latvijas armijas formas tērpā ģērbtu instruktoru vadībā skolēni veica dažādus uzdevumus – gan izpētot taku mežā, gan piedaloties aktīvās stafetēs, kas palīdz iepazīt karavīru dzīvi un tik nepieciešamo disciplīnu un komandas darbu, gan apskatot ierakumus, zemnīcas un pašu muzeju.
Filmu parkā turpinājās ieskats ar Latvijas vēsturi saistītās tēmās, gan skatot filmu “Rīgas sargi” un “Rūdolfa mantojums” uzņemšanas vietas, gan iejūtoties “Nameja gredzena” varoņu lomās. Tiem, kas kādu no filmām bija redzējuši, pārsteigumu sagādāja tas, ka plaši pilsētu skati tiek filmēti šādā nelielā kinopilsētiņā Tika pētīti butaforiskie nami un dažādi kino atribūti. Daudziem radās pārdomas par to, cik meistarīgam jābūt kino režisoram un operatoram, lai panāktu klātbūtnes efektu kadrā. Nameja labirints, ko iziet nemaz nebija vienkārši, ir kā metafora komplicētajai kino mākslai, kas, izrādās, nav tikai kameras pagrozīšana noteiktā virzienā.
Tad, kad radās iespēja Madonā noskatīties filmu “Dvēseļu putenis”, biļetes pērkot pašiem par savu naudiņu, visi vecāko klašu skolēni to gribēja redzēt, pat skatīties otrreiz. Pēc filmas noskatīšanās visās klasēs notika ļoti saturīgas diskusija par izjusto un ieraudzīto, skolēniem bija daudz jautājumu un pārdomu par to, kā būt cilvēkam necilvēcīgā situācijā.
P.S. Pēc filmas noskatīšanās daudzi cilāja biezo Aleksandra Grīna grāmatu – griboties palasīt. Vairāki noskatīja grāmatas jauno izdevumu grāmatnīcā. Un kāda septītklasniece sameklēja vairākus izdevumus bibliotēkā un tūlīt sāka lasīt.
Ilona Sāre, “Skolas somas” koordinatore Kusas pamatskolā.
2019./2020. mācību gads
Simtgades iniciatīva “Skolas soma” turpinās.
Arī 2. mācību semestrī Kusas pamatskolas skolēni Latvijas kultūras, vēstures un dabas izzināšanai varēja izmantot valsts finansējumu, ko piedāvā iniciatīva “Skolas soma”. Šis finansējums paredzēts, lai noteiktas mācību tēmas padziļināti apgūtu, izmantojot muzeju, teātru un cita veida aktivitāšu resursus.
Vairākas klases apmeklēja teātra izrādes. 2. klase bija uz Leļļu teātra izrādi “Naksitrallīši” un 4. klase uz Valmieras teātra viesizrādi “Staburaga bērni” tepat Madonā. Ceturtklasnieki stāstīja, kā pirms izrādes mēģinājuši veidot pēc iespējas garākus dialogus, kas bijis grūti. Tāpēc viņi apbrīnojot abus aktierus, kas tik meistarīgi divatā vien radīja veselu izrādi. Savukārt devītklasnieki apmeklēja Rūdolfa Blaumaņa drāmu “Pazudušais dēls” Valmieras teātrī. Interesanti, ka pirms tam izrādi TV viņi noskatījās skolā literatūras stundās, un pēc tam izteica vēlēšanos to apmeklēt teātrī, jo gribot redzēt, kā tas notiek Apaļajā zālē. Pēc brauciena devītie atzina, ka bijis vērts braukt, ka iegūta neparasta pieredze, sēžot līdzās aktieriem, ka veids, kā izrāde spēlēta, liekot vairāk aizdomāties par Krustiņa problēmām mūsdienu dzīves kontekstā.
4. un 5. klase iepazina jauno interaktīvo un izglītojošo centru “Dzelzceļš un tvaiks” Gulbenē, aizrautīgi izzinot dzelzceļa vēsturi un dažādus procesus, kā arī izmēģinot braucienu ar Bānīti. Ceturtie brauciena laikā piedzīvoja tikšanos ar laupītājiem Papardes pieturā, savukārt piektklasnieki brauciena laikā paši inscenēja skolā lasītos stāstus par Ronju – laupītāja meitu.
1. un 3. klase devās izpētes braucienā Kokneses virzienā, izpētot Likteņdārzu, izstaigājot Koknesi un piedaloties ādas apstrādes darbnīcā.
6. klase Rīgā daudz jauna un pārsteidzoša uzzināja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kā arī sastapās ar pārsteigumiem Ilūziju muzejā.
Savukārt 7. un 8. klase devās divu dienu braucienā, lai iepazītu Vidzemes jūras krastu, ejot pārgājienos gan pa smilšaino Saulkrastu pludmali, gan vairāku kilometru garumā lēkājot pa lielākiem un mazākiem akmeņiem dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” teritorijā, gan vērojot niedrēm noaugušo jūras krastu abpus vairāk nekā puskilometru garajam Ainažu Ziemeļu molam. Protams, tika apmeklēts arī Ainažu Jūrskolas muzejs, kurā laipna un zinoša gide aicināja aizdomāties par to, cik daudz var paveikt cilvēks, kuram ir mērķis.
Skolēnu atsauksmes par piedzīvoto.
1. un 3. klase – Koknese
Man patika ādas apstrādes darbnīca Koknesē. Mēs tur taisījām savas mīļākās zīmītes. Es taisīju sirsniņu un pūci.
Man ļoti ļoti patika ādas apstrāde!!! Visas meistarītes bija tik jaukas! Viņas mums palīdzēja.
Mēs staigājām pa Kokneses parku. Man ļoti patika mūsu gidīte. Es uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, ka Daugava pie Kokneses ir ap 40 m dziļa. Tas ir vairāk nekā mūsu skola, kurai ir četri stāvi! Mēs arī bradājām pa Pērses upīti un pļaviņā redzējām zalkti.
Man patika staigāt pa Likteņdārzu. Tur bija daudz akmeņu. Man patika akmeņu siena.
4. klase. Gulbenes centrs.“Dzelzceļš un tvaiks”, Bānītis.
Mēs visu kaut ko uzzinājām centrā “Dzelzceļš un tvaiks”. Tur varēja izmēģināt visas ierīces. Man ļoti patika Depo, jo tur daudz uzzinājām par lokomotīvēm un bānīšiem. Apskatījām vilciena uzbūvi. Bānītis, ar kuru mēs braucām, bija ļoti skaists. Tur mūs nolaupīja laupītāji un lika darīt visādas aktivitātes. Beigās mēs ēdām diezgan gardu putru.
Mēs braucām ar drezīnu, bija jāminas, lai uzstādītu ātruma rekordu. Tas bija grūti.
Muzejā “Dzelzceļš un tvaiks bija daudz interesantu lietu, piemēram, varēja uztaisīt pašbildi un bija minēšanas spēle – ja atbilde pareiza, tad vilciens brauca uz priekšu.
Šī ekskursija bija ļoti laba un pamācoša, gudrību pilna. Mēs tagad daudz ko zinām par vilcieniem un lokomotīvēm, un jaukiem laupītājiem.
7. un 8. klase – Vidzemes jūrmala.
Šī bija lieliska ekskursija, jo bija saistīta ar dabu – lielu laika daļu pavadījām pie jūras, iepazinām tā daudzveidību – Saulkrastu kā kūrortpilsētas pludmali, Veczemju klintis un dabas liegumu “Vidzemes akmeņainā jūrmala”. Garais pārgājiens pa akmeņiem noklāto pludmali bija īpaši aizraujošs!
Velo muzejā bija iespēja apskatīt dažādu laiku un veidu velosipēdus, zobratu kolekciju (tie izskatījās kā mandalas), riteņu firmas zīmju kolekciju. Apbrīnojami, ka cilvēkam ir tāda aizraušanās kā seno riteņu restaurācija!
Man ekskursija ļoti patika, jo bija interesanti iet garus gabalus gar jūru – brist pa smiltīm, vairākus kilometrus lēkāt pa milzīgiem akmeņiem, meklēt dažādas jaukas, ūdens izskalotas lietiņas.
Es, tāpat kā lielākā daļa manu klasesbiedru, nebiju gājis gar jūru tik garus gabalus. Gājām arī pa Ainažu Ziemeļu molu, kas būvēts no akmeņiem. Bija interesanta sajūta, kad vienā pusē molam ir Latvija, bet otrā pusē gulbji peld Igaunijas ūdeņos.
Es uzzināju daudz jauna par to, kā Latvijā būvēti velosipēdi un kuģi. Ainažu Jūrskolas muzejā laipna gide stāstīja interesantus stāstus par to, kā senos laikos mācījās braukt ar kuģiem, kā gudrs kapteinis apņēmās mācīt latviešu zemnieku bērnus, kas kļuva par prasmīgiem jūrniekiem un nesa Latvijas vārdu pasaulē. Mani pārsteidza, ka Ainaži kādreiz bija trešā lielākā osta cariskajā Krievijā. Atcerēšos gides teikto noslēgumā : “Mēs varam!”
9. klase par Rūdolfa Blaumaņa drāmu “Pazudušais dēļs” Valmieras teātrī.
Izrādi TV mēs noskatījāmies jau skolā, skatījāmies trīs mācību stundas, neredzējām pašas beigas. Izrāde notika Apaļajā zālē, šķita interesanti, kā tas ir, ja skatītāji sēž visapkārt izrādes vietai un aktieri apsēžas starp skatītājiem. Tāpēc teicām, ka gribam aizbraukt uz šo izrādi teātrī, redzēt “dzīvajā”. To arī izdarījām. Bija vērts! Lai gan labi zinājām, kas notiks, bija ļoti aizraujoši vērot visas ainas, esot blakus aktieriem. Sajūta tāda, it kā paši piedalītos izrādē un pašiem būtu jārisina Krustiņa problēmas, kas mums patiesībā ir labi saprotamas. Izrādi labāk uztvert palīdzēja tas, ka skolā par to bijām runājuši un diskutējuši, izsakot savu viedokli. Ļoti neparasti bija tas, kā aktieri veidoja un pārvietoja mīkstos spilvenus kā dekorācijas. Uz tiem bija attēlotas lauku sētai raksturīgas lietas – labība, kartupeļi, kāposti, darba rīki. Reizēm pašiem gribējās piecelties un palīdzēt tos pārvietot.